Veselības Cena Latvijā

Latvijas iedzīvotāju veselība, sevišķi mutes dobuma veselība nav augstā līmenī, taču tai ir tendence uzlaboties. Pretēji vispār pieņemtajam priekšstatam par to, ka Latvijas medicīnas sistēma ir atpalikusi un zemā līmenī, praksē viss ir gluži pretēji. Par šo patiesību var pārliecināties uz Angliju, Īriju vai Skotiju aizbraukušie, kuriem brīžos, kad vajag nokļūt pie ārsta ir jāgaida rindā 2 – 3 mēneši. Pat, ja izdodas rindu apiet, vienīgais palīglīdzeklis slimības izārstēšanai tiek ieteikts Paracetamols vai Aspirīnis. Ar līdzīgu realitāti saskaras arī citu Austrumeiropas valstu – Polijas, Lietuvas, Rumānijas, Bulgārijas iedzīvotāji. Kārotās medus maizes vietā viņi ārzemēs sastop pavisam citu realitāti, kas ne tuvu nav tāda kā cerēts.

Vai Latvijas medicīnas sistēma ir de facto maksas medicīna ?

Daļa Latvijas iedzīvotāju turpina konstanti apgalvot, ka medicīnas pakalpojumi Latvijā ir pieejami tikai turīgajiem. Daļēji tam var piekritst, jo arī Latvijā rindas uz atsevišķām procedūrām var sasniet vairākus mēnešus vai pat gadus. Tajā pašā laikā rinda pie ģimenes ārsta parasti nav garāka par vienu, divām nedēļām. Papildus tam katram ģimenes ārstam ir ieviesta arī akūtā stunda, kuras laikā palīdzību var meklēt akūtie slimnieki, kuriem veselības sarežģījumi gadījušies pēkšņi – augsta temperatūra, sāpošs kakls, asinspiediena svārstības u.c. Vienlaikus arī neatliekamā medicīniskā palīdzība ir uzskatāma par sasniegušu augstu līmeni. Palīdzība jebkurā Latvijas vietā tiek sniegta ilgākais pusstundas laikā, kas ir ātri, ņemot vērā, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes pašlaik ir izvietotas, galvenokārt, bijušo rajonu centros, bet ceļu segumu stāvoklis, ne vienmēr ir tas optimālākais.

Kādi medicīnas pakalpojumi ir pieejami bez maksas ?

Šobrīd bez maksas medicīna reālā dzīvē ir pieejama šādām sabiedrības grupām:

  • bērniem līdz 18 gadiem;
  • grūtniecēm;
  • pensionāriem (ar ierobežojumiem).

Līdzmaksājums par vizīti pieģimenes ārsta parasti nepārsniedz 2 – 3 eiro, bet daļai pacientu tas ir pat krietni vien zemāks vai arī nav vispār. Ja attiecības ar ģimenes ārstu ir labas un tas godprātīgi pilda savus pienākumus, kā arī ir zinošs, tad nokļūšana pie citiem speciālistiem parasti problēmas nerada. Ja nav vēlme gaidīt rindā, lai saņemtu medicīnas procedūru ar atlaidi, ir iespēja to darīt bez rindas – par maksu valsts vai privātā klīnikā. Šāda situācija ir izveidojusies, jo valsts ir ieviesusi kvotu sistēmu, kuras rezultātā katra slimnīca var pieņemt tikai noteiktu skaitu noteiktas grupas slimnieku, turklāt tikai rindas kārtībā.

Privātās klīnikas turpetim dzīvo no turīgo klientu maksājumiem. Šajās klīnikās vairumā gadījumu strādā tie paši ārsti, kas valsts slimnīcās, tādējādi nopelnot sev otro un pat trešo algu. Secinājums ? Minimālā medicīniskā palīdzība Latvijā ir bez maksas, bet, ja gribas to saņemt ātrāk, ir jāmaksā.